Viss par zinātniski
pētniecisko darbu izstrādi

Prezentācijas var atšķirties, pirmkārt, pēc to mērķiem – tās tiek veidotas, lai auditoriju informētu, izglītotu vai pārliecinātu. Ja galvenais ir informēt vai izglītot, vairāk uzmanības jāpievērš faktiem. Ja pārliecināt – emocionāliem paziņojumiem. Tāpat runātājam jāizprot auditorija, kurai tas uzstājas – cik daudz auditorija zina par tematu, kā arī par prezentētāju, kādas ir tās intereses, cik tā ir plaša un ko tā sagaida no prezentācijas. Atbildot uz šiem jautājumiem maksimāli precīzi, arī prezentāciju izdosies izveidot atbilstošāku un interesantāku.

Prezentācijas tāpat kā ikviena darba kompozīciju veido ievads, pamatdaļa un nobeigums. Prezentāciju ierasts sākt ar sasveicināšanos, iepazīstināšanu ar sevi un prezentācijas norisi, kā arī darba tematiku, mērķi un nozīmības pamatojumu. Speciālisti iesaka prezentācijas sākumā ietvert kādu uzmanību piesaistošu frāzi – tas varētu būt joks vai retorisks jautājums, ja, protams, tas iederas tematikā. Prezentācijas pamata daļā tiek vairāk stāstīts par veikto pētījumu, kā arī teorētiskajiem aspektiem un iegūtajiem rezultātiem, savukārt nobeigumā vēlreiz iesaka atskatīties uz darba mērķi, izvērtēt tā sasniegšanu, izdarīt secinājumus un apliecināt iegūto zināšanu nozīmību. Noslēgumā nereti tiek sniegts ieskats nākotnes pētniecības iespējās vai uzdots kāds jautājums auditorijai, kas var palikt arī neatbildēts.

Prezentācijai lielisks atbalsts ir vizuāli palīglīdzekļi. Tās var būt planšetes, uzskates materiāli vai visbiežāk – vizuāla (teksts + foto/grafiki) prezentācija, ko rāda uz sienas runātājam aiz muguras vai sānos. Palīglīdzekļiem ir jābūt viegli uztveramiem, saprotamiem un vienkāršiem, lai tie nepaņemtu visu uzmanību, bet papildinātu runātāja teikto, izceltu galvenos punktus, ļautu labāk sekot līdzi prezentācijas norisei, uztvert informāciju, kas tiek pasniegta.

Zinātniski Pētniecisko darbu prezentācijas laiks var variēt, taču parasti tas ir salīdzinoši neliels laiks no 5 līdz 15 minūtēm, tādēļ rūpīgi jāizšķiro, kas ir galvenā informācija, kas auditorijai būtu jāzina, lai gūtu priekšstatu par konkrēto darbu. Svarīgi minēt darba nosaukumu, mērķi, pētījuma jautājumus, dot ieskatu apskatītajā zinātniskajā literatūrā, aprakstīt datu ievākšanas un analīzes metodes, iepazīstināt ar galvenajiem rezultātiem, nozīmīgākajiem secinājumiem un sniegt ieteikumus tālākai pētniecībai vai situācijas uzlabošanai konkrētajā jomā.

Darba autoram, prezentējot savu darbu, jāpadomā, lai labi izskatās ne tikai vizuālā prezentācija uz ekrāna, bet arī lai paša tēls būtu adekvāts, ne pārāk uzkrītošs un pārliecinošs. Svarīgi izvēlēties atbilstošu apģērbu, balss skaļumu, domāt par stāju un izvēlēto pozīciju telpā (ne priekšā ekrānam), kā arī acu kontakta uzturēšanu ar auditoriju kopumā. Lai prezentācija izdotos labāk, iesaka to pirms tam vairākas reizes izmēģināt.